NEPLP norāda, ka daļa televīzijas programmu tiek demonstrētas oriģinālvalodā, kas var nebūt ES un EEZ valstu oficiālā valoda. No tā izriet, ka programmas, kuru oriģinālvaloda ir krievu valoda, attiecīgi tiek demonstrētas krievu valodā un tām nav obligāti jānodrošina valodas celiņš latviešu valodā. Ja programmas oriģinālvaloda ir angļu vai kāda cita svešvaloda, tad vienīgais valodas celiņš nevar būt valodā, kas nav ES un/vai EEZ valstu oficiālā valoda, piemēram, krievu valodā. Programma primāri jānodrošina ar valodas celiņu latviešu valodā vai programma jādemonstrē oriģinālvalodā. Ar programmu oriģinālvalodu sarakstu iespējams iepazīties NEPLP tīmekļa vietnē, sadaļā “Visas programmas”.
NEPLP norāda, ka vairākas Latvijas Republikas teritorijā demonstrētās televīzijas programmas nodrošina valodas celiņu latviešu valodā, kā to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta 13.1 daļa. Valodas celiņš valsts valodā var tikt nodrošināts ar mākslīgā intelekta palīdzību un normatīvie akti nenoteic ierobežojumus valodas celiņu veidošanā, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus. NEPLP ieskatā, valodas celiņa nodrošināšana ar mākslīgā intelekta palīdzību var veicināt tā attīstību, tādējādi veicinot arī kvalitāti. Vienlaikus NEPLP aicina elektronisko plašsaziņas līdzekļu lietotājus ziņot par konstatētajām neprecizitātēm. Padome apkopos informāciju un nodos to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
NEPLP norāda, ka Latvijas teritorijā ir aizliegts izplatīt programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.
Saņemot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atteikumu atsaukt nepatiesās ziņas, personai ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 51. panta piekto daļu. Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 52. pants paredz personai tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir paudis nepatiesas ziņas. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 52. panta sesto daļu gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis likumā noteiktajā kārtībā nav nodrošinājis atbildes izplatīšanu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu. Tātad no iepriekš minētā secināms, ka ziņu patiesuma kontrole ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas izplatījis konkrēto informāciju, un tiesas kompetencē.
Gadījumā, ja raidījumā izplatītā informācija aizskar personas godu un cieņu un ceļ tai neslavu, tai ir tiesības izmantot likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētās personas tiesības prasīt nepatiesu ziņu atsaukšanu. Saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta otro daļu “Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.”
NEPLP neizvēlas, kādas programmas tiek iekļautas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības izplatīt tās programmas, kuras iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.
Gadījumā, ja programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs no sava piedāvājuma ir izņēmis kādu no programmām, tad pakalpojumu saņēmējam ir tiesības sazināties ar programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju un noskaidrot iemeslu, kāpēc konkrētā programma tika izslēgta no piedāvājuma. Programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju kontaktinformācija ir pieejama NEPLP tīmekļa vietnes sadaļā “Programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrs”.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 35.panta otrās daļas 3.punkts paredz aizliegumu tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta. Savukārt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektā daļa nosaka, ka Latvijā azartspēļu pakalpojumu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām, tādējādi azartspēļu reklāmu nav atļauts izvietot nevienā no Latvijas jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Šis nosacījums nav attiecināms uz televīzijas programmām, kuras atrodas citas valsts jurisdikcijā un Latvijas valsts teritorijā tiek retranslētas ar programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Tas izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies, pievienojoties Eiropas Savienības tiesību un saistību kopumam, kā arī ratificējot Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju, kas nosaka brīvu pakalpojumu kustību vienotajā Eiropas Savienības tirgū un paredz retranslācijas brīvību.
Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, ierobežojot azartspēļu reklāmu izvietošanu, ir dažāda, paredzot rūpīgu kontroli, skaidri nosakot reklāmas saturu, reklamēšanas vietu un laiku, kā arī brīvu azartspēļu reklamēšanu dažādās informācijas platformās. Latvijā šobrīd tiek retranslētas vairāk nekā 250 dažādu valstu televīzijas programmas, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri izvēlas patērēt ārzemēs radītu saturu, nereti nākas saskarties arī ar azartspēļu reklāmu, jo attiecīgā programma tiek veidota atbilstoši citas valsts jurisdikcijai un tiesību regulējumam, kur atsevišķos gadījumos azartspēļu reklāmu izvietošana nav ierobežota.