Pētījumi

Pētījuma mērķis ir noskaidrot:

1. Cik liela daļa Latvijas sabiedrības izmanto bezmaksas zemes apraidi televīzijas programmu uztveršanai un izmantošanai;
2. Iemeslus un redzējumu par šīs pieejas izmantošanu ilgtermiņā;
3. Kā arī iemeslus, kāpēc šī pieeja netiek izmantota.

Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

SIA “Pētījumu centrs SKDS”, 2024.gada augusts.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Mērķa grupas:

1. Kvantitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 15 gadiem un vecāki.
2. Kvalitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 9 gadiem un vecāki.

“Civitta Latvija”, 2024.gada aprīlis – augusts.

Pētījums "Informācijas plūsma Daugavpilī un Latgalē"

•  Pētījuma mērķis: Izpētīt informatīvo telpu Latgalē, padziļināti pētot auditoriju kartējumu Daugavpilī un datus skatot plašākā Latgales kontekstā.

“Mediju attīstības un pētniecības centrs”, 2023.gada decembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem ,kuri patērē mediju saturu (t.i. skatās TV, klausās radio vai lieto saturu interneta vietnēs) latviešu valodā. 

 “Latvijas Fakti”, 2023.gada novembris – decembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji, kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots, kādas tehnoloģiskās platformas un rīkus Latvijas iedzīvotāji izmanto, lietojot medijus un informācijas/satura resursus, par kādiem Latvijas un starptautiskajiem mediju pakalpojumiem iedzīvotāji maksā vai būtu gatavi maksāt, kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem.

“Civitta Latvija”, 2023.gada septembris-oktobris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem, kuri patērē mediju saturu (t.i. skatās TV, klausās radio vai lieto saturu interneta vietnēs) latviešu valodā.

“Latvijas Fakti”, 2022.gada decembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumus un uzticēšanos vietējo mediju saturam.
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

“Latvijas Fakti”, 2022.gada jūlijs - augusts.

Pētījuma mērķis: 

• Noskaidrot autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura lietošanas apjomu un paradumus Latvijā;
• Aprēķināt televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņu Latvijā un tā radītos zaudējumus valsts ekonomikai;
• Analizēt nelegālā satura, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu Latvijā, lietošanas galvenos ietekmējošos faktorus.

Mērķa grupa: 

• Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 15 gadiem un vecāki.

 Arnis Sauka, 2021.gada decembris.

• Pētījuma mērķis: izvērtēt audiovizuālo mediju satura pieejamību un pakalpojumu izmantošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vidē;
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā iedzīvotāji ar iedzimtiem redzes un dzirdes traucējumiem.

 “Latvijas Fakti”, 2021.gada novembris - decembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumus.

Mērķa grupa:

• Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem;
• Latvijas mediju vides eksperti.

 “Latvijas Fakti”, 2021.gada jūlijs - septembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumus un sabiedrības vajadzības;
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

“Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris.

• Pētījuma mērķis: izpētīt sabiedrisko labumu, ko LTV, LR un LSM.lv sniedz Latvijas iedzīvotājiem;
• Mērķa grupa: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

 “Latvijas Fakti”, 2019.gada decembris.

• Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas iedzīvotāju intereses, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem;
• Mērķa grupa - Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem.

“Latvijas Fakti”, 2018.gada augusts.

• Pētījuma mērķis: izpētīt radio patēriņu dažādās platformās un modelēt lietošanas prognozes, izmantojot Kantar TNS Conversion Model metodoloģiju;
• Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem;
• Izlases lielums: 1002 respondenti.

KANTAR TNS, 2017. gada decembris.

Pētījuma mērķis:

• Apzināt Latvijā pieejamo televīzijas programmas raidošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu auditoriju, atbilstoši katra apgabala (Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale) iedzīvotāju sociāldemogrāfiskajam sastāvam;
• Noskaidrot, kādas ir attiecīgās auditorijas intereses un vajadzības, skatoties Latvijā pieejamās televīzijas programmas;
• Analizēt atšķirības TV skatīšanās paradumos, izvēlē dažādu vecumu respondentu, reģionu iedzīvotāju, tautību vidū;
• Aprakstīt Latvijā pieejamo televīzijas programmu satura un apraides sektoru, t.sk., sniegt vērtējumu par Latvijā pieejamiem ziņu raidījumiem, vietējo un reģionālo televīziju satura piedāvājumu;
• Noskaidrot TV auditorijas intereses un vajadzības, skatoties Latvijā pieejamās TV programmas.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2016. gada oktobris - novembris.

Neatkarīgas ekspertīzes atzinums, ietverot aptverošu un salīdzinošu LTV sabiedriskā labuma izvērtējumu par 2013.-2015. gadu, balstoties uz:

• LTV sabiedriskā pasūtījuma gada plāniem un izpildes pārskatiem;
• NEPLP apstiprinātajiem LTV valdes ikgadējiem mērķiem un uzdevumiem attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu un to izpildes novērtējumu;
• NEPLP iniciētajiem LTV ikgadējiem zīmolu, raidījumu un auditorijas pētījumiem, it īpaši par auditorijas apmierinātību un uzticēšanos.

Dr. sc. comm. Jānis Buholcs, 2016. gada februāris.

NEPLP kopā ar Baltijas – Melnās jūras aliansi (BMJA) rīkoja ekspertu diskusiju ‘’Kā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?”, kas deva iespēju argumentus par un pret LTV krieviski runājošas programmas paplašināšanu izvētīt ar Eiropas Demokrātijas fonda un Igaunijas sabiedriskā medija ERR valdes locekļa un ERR mediju ombuda palīdzību. Diskusijas rezultātā tapis šis ekspertu argumentu apkopojums.

NEPLP un Baltijas – Melnās jūras alianses (BMJA) ekspertu diskusijas ‘’Kā sabiedriskajam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?” apkopojums, 21.05.2015.

Pētījums ir radio apraides sektora ekonomiskā analīze.
Pētījuma veikšanas vispārīgais mērķis ir aprakstīt komerciālo radio apraides sektoru Latvijā un analizēt to no ekonomiskās un sociālās efektivitātes viedokļa.

Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs (BICEPS), 2015.gada janvāris.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Monitoringa centra 2014. gada 4. marta ziņojumos Nr. 15, 16, 5. marta ziņojumos Nr. 17, 18, 19, 7. marta ziņojumā Nr. 21, 11. marta ziņojumā Nr. 22, 12. marta ziņojumos Nr. 23, 24, 25, 17. marta ziņojumos Nr. 26, 27, 18. marta ziņojumā Nr. 28, 20. marta ziņojumā Nr. 29, 24. marta ziņojumā Nr. 32, 25. marta ziņojumā Nr. 33 raidījumos fiksēto valodas un domāšanas stratēģiju analīze.

Prof. Dr. phil. Daina Teters (02.04.2014.)

Mediju apraide Latvijā.

2012.gada 27.decembris.

2012.gada 7.decembris.

Pētījumi par mediju lietošanas paradumiem.

Factum group, 2012. gads.

Factum group, 2012. gads.

Atzinums.

2012.gada 31.marts. 

2012.gada 10.aprīlis

Pētījuma mērķis: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 2011. gadā ir jāsagatavo „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju” 2012. – 2017. gadam. Stratēģija ir nozīmīgs elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un sabiedrisko pasūtījumu regulējošs dokuments, un tam ir jāatbilst mainīgajām sabiedrības vajadzībām, tehnoloģiju attīstības tendencēm un jāņem vērā plašsaziņas līdzekļu konkurences apstākļus. Stratēģijā nepieciešams arī norādīt nepieciešamo lēmumu kopumu un rīcības virzienus, lai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu stimulēt elektronisko mediju attīstību Latvijā.

Baltic Institute of Social Sciences, 2011. gada februāris – aprīlis.

Socioloģiskie pētījumi par Latvijas televīziju raidorganizāciju programmām (vietējām, reģionālajām, nacionālajām, sabiedriskajām) un Latvijas radio raidorganizāciju programmām (vietējām, reģionālajām, nacionālajām, sabiedriskajām).

 Data Serviss 2007. gada augusts.

Sergejs Kruks, Jānis Juzefovičs, Elena Kikuste, Gusts Kikusts. Rīga 2007. gads.

Pētījuma mērķis: analizēt televīzijas nacionālo ziņu sižetu stuktūru, to veidojošos elementus, kā arī ziņu raidījumu satura veidošanas tendences.

Pētījuma autores: Gunita Berķe, Vineta Silkāne. Vidzemes augstskola, Valmiera 2005.gads.