Publicēts: 31.03.2022.

Deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas Republika atguva neatkarīgas valsts statusu, bija nepieciešams nodrošināt demokrātijas pamatprincipu ievērošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, izveidojot sabiedrisko raidīšanas sistēmu, kā arī radot labvēlīgus apstākļus privāto raidorganizāciju attīstībai.

Pirms Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas Latvijā darbojās Latvijas radio un televīzijas padome, kas darbojās saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināto nolikumu (1992.-1995.) Padomes priekšsēdētājs bija Z.Skujiņš, priekšsēdētāja vietnieks - K.Vahšteins. Spēkā bija Augstākās Padomes 1992.gada 6.maijā pieņemtais likums "Par radio un televīziju".

1995.gada 24.augustā Saeima pieņēma Radio un televīzijas likumu, kurš nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Uzraudzības funkcijas tika uzticētas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas tika izveidota 1995.gada 28.septembrī.

Savas darbības pirmajos gados Padome uzsāka aktīvu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu nozares sakārtošanas darbu, uzraugot, lai raidorganizācijas savā darbībā ievērotu Satversmi, Radio un televīzijas likumu un citus likumus, un kontrolējot, lai tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

2010.gada 12.jūlijā Saeima pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš turpmāk noteica Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Šī likuma ievērošanas kontrole tika uzticēta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kura ir Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesību un saistību pārņēmēja. 

Vārds Uzvārds

1.termiņš (gads)

2. termiņš (gads)
Aivars Berķis  1995. – 1999.  2003.– 2007.
Rihards Pīks 1995. – 1996.   
Velta Puriņa 1995.– 1996.   
Romāns Pussars 1995.– 1997.   
Ojārs Rubenis 1995. - 1999.  1999. - 2003.
Antons Seiksts 1995. – 1995.   
Helmī Stalte  1995. – 1999.   
Rolands Tjarve  1995. – 1998.   
Jānis Motivāns 1996. – 1997.   
Juris Putriņš 1996. – 1999.   
Ansis Epners  1996. – 1997.   
Mariss Andersons 1997. – 1999.   
Oļģerts Persijs Dzenītis 1997. - 2001.  2001. - 2005.
Baldurs Apinis 1997. – 2001.   
Ilmārs Šlāpins 1999. – 2003.   
Everita Dāve  1999. – 2003.   
Imants Rākins  1999. – 2003. 2003. - 2005. 
Jānis Sīkstulis  1999.– 2003.  
Dainis Stalts 1999. – 2001.  
Ilze Pētersone 2001. – 2003.  
Andris Mellakauls 2001. – 2005. 2005. - 2009.
Pēteris Bankovskis 2003. – 2004.  
Aida Prēdele 2003. – 2007.  
Imants Skrastiņš 2003. – 2007. 2007. - 2012.
Una Ulme-Sila  2003. – 2007.  
Ingrīda Brigita Stroda 2004. – 2007. 2007.  - 2012.
Dzintra Geka 2005. – 2007. 2007. - 2012.
Andris Jakubāns 2005. – 2008.  
Dārija Juškeviča  2005. - 2009.  
Dace Buceniece 2007. - 2012.  
Sergejs Kārītis 2007. - 2012.  
Ābrams Kleckins 2007. - 2012.  
Ainārs Dimants  2012. - 18.07.2015. (atbrīvots no amata) 23.12.2015. (atjaunots amatā) - 2017.
Aija Dulevska 2012. - 2017.  
Gints Grūbe 02.02.2012. - 23.04.2015. (atkāpās no amata)  
Dainis Mjartāns 2012. - 2017.  
Ivars Zviedris  2012.- 2017.  
Dace Ķezbere  1997. - 2005. 18.06.2015. - 15.12.2019. (atkāpās no amata)
Ivars Āboliņš 2017. - 2022. 2022. - pašlaik
Patriks Grīva 2017. - 2022.  
Gunta Līdaka 1995. – 1997. 2017.gads - 02.05.2019. (atkāpās no amata)
Aurēlija Ieva Druviete 2017. - 2022. 2022.  - pašlaik
Ieva Kalderauska  2020. - pašlaik  
Jānis Eglītis  2020. - 19.08.2021.(atkāpās no amata)  
Ilva Milzarāja 2022. - pašlaik  
Andis Plakans 2022. - pašlaik