Atjaunināts: 18.07.2024.
Baltijas valstu mediju regulatoru gadskārtējā tikšanās.
Mediju uzraudzībā un informatīvās telpas aizsardzībā esam domubiedri un uzticami sabiedrotie. Tā gadskārtējā sanāksmē, kas šoreiz norisinājās Rīgā, apstiprināja Baltijas valstu mediju regulatoru pārstāvji. Divu dienu tikšanās laikā, 27. un 28. septembrī, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju regulatori prezentēja paveikto, dalījās pieredzē un pārrunāja nākotnes izaicinājumus.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka regulāra Baltijas valstu mediju regulatoru tikšanās ir ļoti svarīga, jo, lai gan katrā valstī ir sava nedaudz atšķirīga mediju uzraudzības sistēma, ir krustpunkti, kuros nešaubīgi esam vienisprātis. Baltijas valstu kopības nepieciešamība vēl vairāk iezīmējusies pēc Krievijas vispārējā iebrukuma Ukrainā. Sanāksmes laikā šogad īpaši apspriesta regulatoru stratēģiskā cīņa pret televīzijas programmu prettiesisku izplatīšanu un pirātismu. Kvalitatīva un droša informatīvā telpa katrā valstī atsevišķi un Baltijā kopumā šobrīd ir viena no svarīgākajām visu trīs mediju uzraugu prioritātēm.
Lietuvas un Igaunijas kolēģi domapmaiņā īpaši uzsvēra, cik būtiska ir regulatoru savstarpējā ideju un pieredzes apmaiņa gan normatīvā regulējuma, gan strauji mainīgās elektronisko mediju un tehnoloģiju vides kontekstā. Baltijas valstu regulatoru ciešā sadarbība palīdz pārstāvēt nacionālās intereses arī starptautiski. Pērn Baltijas mediju regulatoru pieņemtie lēmumi saistībā ar televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanu kalpoja par piemēru visai Eiropai.
Sirsnīga un aizkustinoša izvērtās kopīga zīmējuma – īpaša sveiciena Ukrainas mediju regulatoram – radīšana. Pie saulespuķu lauka uzburšanas savu roku pielika gandrīz visi tikšanās dalībnieki, ik ziedā ieliekot saules siltumu un spēku. Mākslas darbs nogādāts Ukrainas kolēģiem.
Rīgā noritējusi Baltijas valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoru tikšanās.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji iepazīstināja viesus ar 2019.gadā paveikto, kā arī ar Monitoringa nodaļas darbu.
Profesionālās diskusijas un viedokļu apmaiņas gaitā Latvijas pārstāvji klātesošos informēja par pieredzi mediju telpas uzraudzībā interneta vidē un jaunās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārņemšanā un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Savukārt kolēģi no Lietuvas dalījās pieredzē par autortiesību aizsardzību interneta platformās. Igaunijas regulatora pārstāvji informēja par starptautiskās pieredzes un prasību ieviešanu jautājumos par aicināšanu uz vardarbību un teroristiskām darbībām.
Kā tikšanās laikā uzsvēra NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, šādas reģiona pieredzes apmaiņas ir ļoti būtiskas, jo daudzos jautājumos mūsu valstu problemātiskie jautājumi ir līdzīgi un šī ir vistiešākā iespēja ne tikai sadarboties, bet arī papildināt vienam otru pieredzes un zināšanu jomā. Sanāksmes laikā A.I.Druviete klātesošos iepazīstināja ar Latvijas pieredzi un secinājumiem, Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu periodā aktīvi iesaistoties kopīgā 13 ES dalībvalstu sociālo mediju monitoringa pilotprojektā, kā arī NEPLP veiktajiem soļiem nelegālo TV pakalpojumu ierobežošanā interneta vidē.
Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva Baltijas valstu regulatorus informēja par Latvijas trīs gadu veikumu satura pirātisma apkarošanā, skaidrojot, ka Latvijas veikums ir atzīstams par veiksmīgu, ņemot vērā, ka biedrība aktīvu darbību uzsāka 2016.gadā, bet tagad tās veikums jau ir starptautiski un lokāli novērtēts.
Ikgadējā Baltijas valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoru sanāksme.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoru vadītāji un pārstāvji šodien tikās Rīgā un pārrunāja virkni aktualitāšu, kas skar elektronisko mediju tirgu attīstību Baltijas valstīs. Diskusijas laikā regulatoru pārstāvji apsprieda nepieciešamās izmaiņas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas ļautu ES dalībvalstīm adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz gadījumos, kad ir apdraudēta valstu drošība un suverenitāte.
Mediju regulatoru pārstāvji dalījās ar Baltijas valstu pieredzi attiecībā uz tāda mediju satura ierobežošanu, kas pārkāpj katras valsts medijus regulējošo likumdošanu, kā arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Kā norādīja Lietuvas elektronisko mediju regulatora padomes loceklis Ķēstutis Petrauskis (Kestutis Petrauskis), Lietuvā kopš 2013. gada ir samazinājusies t.s. Krievijas TV kanālu auditorija un skatīšanās laiks, tostarp, arī dēļ Lietuvas regulatora pieņemtajiem lēmumiem par Krievijas TV kanālu darbības ierobežošanu. Diskusijas laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju regulatoru pārstāvji apsprieda TV satura ierobežošanas efektivitāti ilgtermiņā, šādu lēmumu ietekmi uz TV auditoriju un to tiesiskos aspektus.
Tikšanās dalībnieki uzklausīja nozares ekspertu viedokļus par audiovizuālo mediju satura un platformu attīstību, aktuālās mediju situācijas atspoguļojumu elektronisko mediju likumdošanā, informāciju par elektronisko mediju monitoringu Baltijas valstīs un priekšlikumus izmaiņām Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas skar reklāmas izvietošanu.
2012. gada 11.oktobrī, atzīmējot 20 gadu jubileju, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rīkoja Baltijas valstu audiovizuālo mediju regulatoru sanāksmi, uz kuru bija aicināti regulatoru pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas.
Šādas sanāksmes pēc rotācijas principa tiek rīkotas regulāri, un to mērķis ir veicināt sadarbību starp regulatoriem elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, pieredzes un informācijas apmaiņa attiecībā uz nacionālo un Eiropas mediju likumdošanu, kā arī rast praktiskus risinājumus problēmām saistībā ar mediju likumdošanas piemērošanu un interpretāciju. Kopš 2005.gada starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas regulatoriem spēkā ir sadarbības līgums, kas paredz savstarpēju pieredzes apmaiņu. Pirmo reizi uz Baltijas valstu regulatoru sanāksmi aicināti arī Zviedrijas apraides regulatora pārstāvji.
Sanāksmē paredzēts apspriest jurisdikcijas jautājumus un Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības iespējas un līdzšinējo praksi ar raidorganizāciju jurisdikciju saistītu problēmu risināšanā. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva nosaka, ka, ja dalībvalsts novērtē, ka raidorganizācija citas dalībvalsts jurisdikcijā veic televīzijas apraidi, kas pilnībā vai galvenokārt ir vērsta uz tās teritoriju, tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās, piemēram, ja dalībvalstī, uz kuru tiek raidīta programma, ir savādāki vai stingrāki nosacījumi kā jurisdikcijas dalībvalstī.
Šajā sanāksmē apspriežamo tēmu vidū ir arī digitalizācijas process un vietējo televīziju nākotne, audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma – kāda veida pakalpojumi ir pieejami Baltijas valstīs un kāda ir to reģistrācijas kārtība. Cita starpā dalībnieki arī apmainīsies ar informāciju par pēdējā laika norisēm elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
