Arī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nav aizlieguma veidot raidījumus vai sižetus par notikumiem un aktualitātēm pašvaldībās, arī priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā medijam ir pienākums informēt sabiedrību par aktualitātēm. Tomēr elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāvērtē, kā šī informācija tiek pasniegta. Gadījumā, ja tiek veidots speciāls raidījums tikai par vienas pašvaldības paveiktajiem labajiem darbiem un tiek īpaši izcelti visi šīs konkrētās pašvaldības domes vai tās deputātu sasniegumi un ieguldījums, pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda regulējums.
- Pirmkārt, ir jānodala deputātu kandidātu vai personu, kas publiski paziņojušas par kandidēšanu un saistību ar kādu politisko spēku, aktivitātes no šo personu kā amatpersonu aktivitātēm. Arī priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā ir atļauta domes amatpersonu intervēšana, ja tā saistīta ar šo amatpersonu pienākumu izpildi, piemēram, komentējot kādu domes pieņemtu lēmumu vai, piemēram, uzrunas teikšana pašvaldības pasākumos. Vienlaikus elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāpārliecinās, ka, pildot amatpersonas pienākumus un sniedzot komentāru, persona neizplata tiešu aģitāciju balsot par sevi vai kādu citu kandidātu.
- Otrkārt, gadījumā, ja vēl nav zināms, vai persona kandidēs vēlēšanās, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim iespēju robežās jāiegūst informācija, vai konkrētā persona nav publiski paziņojusi par saistību ar kādu politisko spēku un kandidēšanu vēlēšanās, piemēram, publicējot ierakstu sociālo tīklu kontā vai citos publiski pieejamos avotos.
Ja satura vienība ir izveidota pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda un vēlāk, tās plānotās demonstrēšanas laikā, noskaidrojas, ka dalībnieks ir publiski paziņojis par savu dalību pašvaldību vēlēšanās, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāizvērtē, vai ir iespēja šo satura vienību demonstrēt pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda beigām, un tā nebūs zaudējusi savu aktualitāti. Gadījumā, ja satura vienība būs zaudējusi aktualitāti pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda beigām vai konkrētā persona ir vienīgais vai viens no retajiem ekspertiem konkrētajā aktuālajā jautājumā, ir pieļaujama šāda raidījuma vai epizodes demonstrēšana.
Attiecībā par norādes izvietošanu par personas kandidēšanu vēlēšanās, Padome norāda, ka, lai samazinātu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas risku, priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā raidījumos, kuros piedalās deputātu kandidāti vai personas, kas publiski paziņojušas par kandidēšanu, ir jāizvieto norāde par šo personu kandidēšanu un politisko piederību.
Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāizvairās no pārmērīgas partijas simbolikas izvietošanas vai demonstrēšanas. Par nesamērīgu var tikt uzskatīta, piemēram, vizuālo materiālu – plakātu, lietussargu un citu priekšmetu nepamatota izvietošana. Taču partijas nozīmīšu un apģērba, piemēram, kreklu demonstrēšana ir pieļaujama.
Mūzikas skaņdarba atskaņošana netiks uzskatīta par konkrētā izpildītāja priekšvēlēšanu aģitāciju. Riski saskatāmi gadījumā, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā tiek izvietots vesels raidījums, kas veltīts attiecīgajam izpildītājam, kas ir arī kandidāts vai publiski paziņojis par kandidēšanu vēlēšanās, jo tad konkrētais deputāta kandidāts, kas vienlaikus ir arī izpildītājs, tiktu nepamatoti izcelts un popularizēts.
Priekšvēlēšanu aģitācijas perioda regulējums attiecas arī uz audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem. Ja pakalpojuma pēc pieprasījuma raidījuma epizodē piedalās deputāta kandidāts, tad elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāizvērtē iespēja izvietot pakalpojumā konkrēto epizodi pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda beigām. Vienlaikus pakalpojumā pēc pieprasījuma var tikt izvietotas epizodes no raidījumu cikla, kurā katram politiskajam spēkam tiek veltīta atsevišķa epizode, ar nosacījumu, ka raidījuma auditorija tiek skaidri un nepārprotami informēta, ka konkrētā epizode ir daļa no raidījumu cikla, kurā tiks aplūkoti dažādi politiskie spēki.
Ievērojot samērīguma principu, Padome norāda, ka pakalpojumos pēc pieprasījuma nebūtu izvietojamas jaunas epizodes ar deputātu kandidātu piedalīšanos, taču vienlaikus nav prasība uz priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laiku dzēst pilnīgi visus raidījumus, kuros kādreiz piedalījušās personas, kas šobrīd ir deputātu kandidāti.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā normatīvie akti neierobežo valodas lietojumu paziņojumiem, kas ir paredzēti sabiedrības informēšanai par priekšvēlēšanu perioda aktualitātēm, aicinājumiem piedalīties vēlēšanās. Vienlaikus jāievēro arī programmas darbības pamatnosacījumi, piemēram, ja programmas valoda ir latviešu valoda, šādi paziņojumi izvietojami tikai latviešu valodā un jebkādām satura vienībām vai fragmentiem svešvalodā jābūt nodrošinātiem ar tulkojumu valsts valodā, bet attiecībā uz programmām, kas tiek veidotas svešvalodā – šie paziņojumi var būt gan svešvalodā, gan latviešu valodā.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 3.1 pantā noteikto: “Ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums (attēls, audio vai video saturs), tas skaidri un nepārprotami norādāms.”
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pirmā daļa nosaka, ka “Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.”