Latvijā noteikta administratīvā atbildība gala lietotājam par nelegālu sistēmu izmantošanu, lai skatītos televīziju, tostarp Latvijā neatļautās programmas. Sods fiziskām personām varēs sasniegt 700 eiro.
Saeima apstiprinājusi Valsts policijas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izstrādātos grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas paredz administratīvo atbildību par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem (nekomerciāliem) mērķiem, kā soda mēru paredzot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
Līdz šim atbildība bija noteikti vienai pusei - par ierobežotas piekļuves sistēmu prettiesisku ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu komerciāliem mērķiem paredzēts naudas sods fiziskai personai no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 350 līdz 1400 eiro.
Savukārt ar jaunajiem grozījumiem tiks stiprināta valsts digitālās telpas drošība un aizsardzība, kā arī veicināta sabiedrībā apziņa, ka nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana, instalēšana vai izmantošana privātiem mērķiem ir prettiesiska.
“Jaunā regulējuma ieviešana ir nozīmīgs solis, lai tādā veidā mudinātu sabiedrību mainīt savus satura patēriņa paradumus un pārtrauktu nelegālu iekārtu un sistēmu izmantošanu, lai skatīto nelegālas programmas, tostarp arī Krievijas programmas, kuru saturā paustais atbalsta Krievijas realizēto asinsizliešanu Ukrainas karā vai kas apdraud mūsu valsts drošību,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Latvijā līdz šim tikuši pielietoti dažādi nelegāli risinājumi vai sistēmas, lai iedzīvotāji skatītos televīzijas programmas. Pastāv trīs izplatītākie nelegālo pieslēgumu veidi, to vidū ir tā dēvētās "Tricolor TV" kastītes, televīzijas signāla dekodēšanas karšu koplietošanas tehniskais risinājums – "Card sharing", kā arī nelicencēta IP TV (tehnoloģija televīzijas signāla pārraidīšanai pa interneta sakaru kanāliem).
NEPLP un Valsts policija uzsver, ka, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu izmantošanu, mērķis nav sodīt iedzīvotājus. Likuma grozījumiem primāri būtu jādarbojas kā brīdinājumam nelietot nelegālas sistēmas. Šobrīd policija neklauvēs pie katrām durvīm ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Taču ir jārēķinās, ka, saņemot informāciju un izmeklējot nelegālu izplatītāju, pakalpojumu sniedzēju izdarītus
noziedzīgus nodarījumus, Valsts policijas rīcībā nonāk arī informācija par viņu klientiem. Tāpat nelegālas iekārtas var konstatēt attālināti, neieejot mājoklī.
Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.