Jau no nākamās nedēļas televīzijas programmas ar valodas (skaņas) celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām (piemēram, krievu valodā), būs jānodrošina ar iespēju skatīties latviski.
1. maijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) un tie paredz: “Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā.”
Atbilstoši EPLL noteiktajam valodas celiņš ir skaņas celiņš, kas atšķiras no programmas pamata audiovalodas. Programmas pamata audiovaloda ir valoda, kas noteikta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos un kas nodrošināma neatkarīgi no televīzijas programmas izplatīšanas veida. Retranslēto televīzijas programmu pamata audiovaloda ir valoda, kas noteikta programmas jurisdikcijas valstī izdotajā apraides atļaujā.
NEPLP informē, ka, iegūstot informāciju no programmu īpašniekiem, pārstāvjiem, programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Eiropas valstu mediju regulatoriem, ir atjaunots un papildināts Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts ar norādi gan par pamata audiovalodām, gan par valodas celiņiem. Saraksts pieejams Padomes mājaslapas sadaļā “Visas programmas”.
Retranslējamo televīzijas programmu sarakstā kopumā ir 261 programma, no tām gandrīz puse – 127 programmas – ir pieejamas arī krievu valodā. Ņemot vērā statistikas datus par programmu valodām, secināms, ka pat pēc tam, kad Latvijas teritorijā ierobežota vairāku ar Krieviju saistītu programmu izplatīšana, krievu valoda Latvijas informatīvajā telpā saglabā dominējošu statusu un iedzīvotājiem, kuri vēlas patērēt saturu krievu valodā, ir pieejams daudzveidīgāks satura piedāvājums nekā tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas patērēt saturu latviešu valodā. Ar jauno likuma prasību likumdevējs nevis vērsies pret svešvalodu pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, bet gan noteicis, ka līdztekus valodām, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodas, Latvijā jānodrošina arī latviešu valodas pieejamība, tā sekmējot latviskāku mediju vidi un informatīvo telpu Latvijā.
NEPLP vērš uzmanību, ka Valsts drošības dienests, kurš piedalījās likuma grozījumu izstrādē, uzskata šīs izmaiņas par valstiski nozīmīgām, uzsverot, ka “minētie grozījumi veicinās latviešu valodas izmantošanu un ir solis integrācijas uz latviešu valodas pamata virzienu jomā, kurā līdz šim ievērojamu daļu retranslēto kanālu satura ieņēmusi krievu valoda, kas tieši pretēji veicinājusi sabiedrības šķelšanu.”
NEPLP aicina sabiedrību – programmu izplatītāju pakalpojumu lietotājus – informēt Padomi par iespējamiem programmu izplatīšanas pārkāpumiem.