Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”
Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem, medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”
Diskusijas “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas” dalībnieks Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis norādīja: “Cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Tie lieto gan Delfi, gan Facebook un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Mēs nepietiekami veicinām cilvēku izpratni, tādēļ viņi izvēlas vienu vai otru informācijas avotu.”
Īpašo atbildību par bērnu un jauniešu medijpratību uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska vērsa klātesošo uzmanību uz jauniešu mediju lietošanas paradumiem, jautājot: “Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi, skatoties video savos telefonos?” Mediju eksperte, producente Arta Ģiga ļoti lielā mērā piekrita un secināja, ka tradicionālie mediji ir zaudējuši mirkli, kad sociālie mediji varēja kļūt par palīgu. “Ja jaunieši tradicionālos medijus nepazīst, tad mums ir jādomā, kā šos cilvēkus sasniegt. Mums ir jābūt sociālo mediju platformās,” uzsvēra A.Ģiga
Pētījuma prezentācijas pasākums notika UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā, kas ik gadu notiek oktobra pēdējā nedēļā.
Pētījums pieejams šeit.