Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14.aprīlī izsludinājusi otro no četriem konkursiem par ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī uz sabiedrības ilgtspēju vērstu raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plašsaziņas līdzekļos, kas raida mazākumtautību valodās. Tāpat konkursā tiks dota iespēja piedalīties medijiem, kas sadarbojas ar diasporas satura veidotājiem.
Atšķirībā no pagājušajā nedēļā izsludinātā, šajā konkursā uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī raidījumi, kas veidoti mazākumtautību valodā, kā arī jauni radījumi. To veidotājiem gan būs jāspēj apliecināt šādu raidījumu ilgtspēja arī pēc pandēmijas jeb ārkārtējas situācijās beigām.
Konkursa finansējums ir 200 000 eiro. Tā iezīmētais sadalījums, kurš gan var tikt mainīts, ņemot vērā projektu kvalitāti, ir 130 000 eiro komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, un 70 000 eiro - komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas.
Finansējumu veido daļa no 1 milj. eiro finansējuma, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
“Konkursa mērķis ir atbalstīt reģionālo TV un radio veidotos ziņu, informatīvi analītisko, izglītības un ekonomikas tēmām veltītu raidījumu veidošanas turpināšanu, nodrošinot, ka klausītāji un skatītāji ne tikai Rīgā, bet arī reģionos turpina saņemt daudzveidīgu un kvalitatīvu vietējo saturu. Pēc karstām debatēm Padome arī nolēmusi ļaut konkursā pieteikt arī pilnīgi jaunus projektus, ja mediji spēs pamatot to pastāvēšanu arī pēc pandēmijas un ārkārtējās situācijas beigām. Uz atbalstu varēs pretendēt arī mazākumtautībām un diaspora veltīti raidījumi,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis.
Atvērt konkursa pieteikumus un tos izvērtēt NEPLP plāno jau nākamajā nedēļā, lai krīzes situācijā reģionālie mediji pēc iespējas ātrāk saņemtu atbalstu savas darbības turpināšanai.
Saskaņā ar konkursa nolikumu vismaz 75% no katra raidījuma izmaksām būs jānovirza satura veidotāju algām, nodrošinot tos ar darba līgumiem, tādējādi krīzes laikā būtiski stiprinot žurnālistu, operatoru un citu medijos strādājošo sociālas garantijas.
Nākamajā nedēļā paredzēts izsludināt vēl divus konkursus par atbalstu informatīvi izklaidējošiem, sporta un kultūras raidījumiem.