2023.gada 15.decembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja semināru “Aktualitātes satura pieejamības veicināšanas jomā”, kurā NEPLP prezentēja aktuālos datus par satura pieejamības veicināšanas pasākumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos laika periodā no 2020.gada, kad stājās spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un tika noteikts, ka “Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti [..]”
Seminārā piedalījās arī organizācijas, kas pārstāv personas ar īpašām vajadzībām – Latvijas Cilvēku ar īpašam vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība un Vieglās valodas aģentūra. Organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos izvietotā satura apjoms, kas nodrošināts ar subtitriem, surdotulkojumu vai citiem satura pieejamības risinājumiem, joprojām ir nepietiekams un atsevišķos gadījumos pat kritiski zems. Tādējādi pastāv risks, ka personas ar dažādiem dzirdes, redzes vai uztveres traucējumiem var nonākt informācijas vakuumā un nevar iegūt aktuālo informāciju, kā arī pilnvērtīgi iesaistīties demokrātiskos procesos.
Tāpat seminārā piedalījās Francijas sabiedriskā medija pārstāvis un eksperts satura pieejamības veicināšanas jomā Matthieu Parmentier. Eksperts sniedza ieskatu satura pieejamības risinājumu nodrošināšanā Francijā, tostarp raksturojot gan normatīvo regulējumu, gan risinājumus, kādi tiek izmantoti satura pieejamības nodrošināšanai. Eksperts uzsvēra, ka satura pieejamību būtu jāuztver ne tikai kā pienākumu, bet arī kā iespēju piesaistīt papildu auditoriju, jo satura pieejamības risinājumi ir noderīgi ne tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet arī citām sabiedrības grupām.
Mediju nozari seminārā pārstāvēja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītājs, kurš uzsvēra, ka mediji uzskata satura pieejamības veicināšanu par nozīmīgu un tas ir mediju pienākums. Tāpat tika iezīmēts arī pieejamības risinājumu kvalitātes aspekts, norādot uz nepieciešamību iesaistīt profesionālus surdotulkus u.tml. Tomēr kvalitatīvai pieejamības risinājumu nodrošināšanai nepieciešams gan papildu finansējums, gan cilvēkresursi.
NEPLP locekle Ieva Kalderauska norāda: “Satura pieejamības veicināšana ir būtisks mediju pienākums, kura īstenošanai arī turpmākajos gados tiks pievērsta īpaša uzmanība. Medijiem, sadarbojoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar īpašām vajadzībām, jāizstrādā rīcības plāni un jāīsteno mērķtiecīgas darbības satura pieejamības palielināšanai. Pārskatāmā nākotnē vismaz nacionāla līmeņa medijiem ir jābūt pieejamiem visiem, nepieļaujot cilvēku ar dzirdes, redzes vai uztveres traucējumu diskrimināciju attiecībā uz to iespējām saņemt informāciju. Jāņem vērā, ka satura pieejamības risinājumu nodrošināšana ir ne tikai nepieciešamība, bet arī iespēja popularizēt programmā vai pakalpojumā izvietoto saturu, padarot to pieejamu plašākām sabiedrības grupām. Pieejamības risinājumu nodrošināšana veicina dažādu sabiedrības grupu iespējas iegūt informāciju, iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos un iekļauj cilvēkus vienotā informatīvajā telpā.”
Galvenās atziņas par seminārā pārrunātajiem jautājumiem un sniegtajām prezentācijām:
NEPLP
- Informācijas pieejamība ir viens no cilvēktiesību pamatprincipiem. Ilgstoši nenodrošinot informācijas pieejamību, atsevišķas sabiedrības grupas tiek diskriminētas attiecībā pret citām.
- Mediju pienākums ir savlaicīgi plānot un sagatavot rīcības plānus satura pieejamības veicināšanai un mērķtiecīgi tos realizēt. Praksē nedrīkstētu tikt pieļauta situācija, kad satura pieejamības apjoms ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet būtu pieļaujami izņēmumi, piemēram, investīcijas risinājumu nodrošināšanai.
- Šobrīd elektroniskie plašsaziņas līdzekļi visbiežāk satura pieejamības nodrošināšanai izmanto subtitrus. Surdotulkošana un audio apraksti tiek izmantoti pavisam nelielā apjomā.
- Attiecībā uz radio programmām kā prioritārs pieejamības risinājums ir noteikts ziņas vieglajā valodā, kā arī subtitri audiovizuālajam saturam un risinājumi radio tīmekļa vietnēm. Taču šobrīd par pieejamības risinājumu nodrošināšanu radio programmās ir pieejami pārāk maz datu, lai būtu iespējams konstatēt reālu satura pieejamības pieaugumu.
- Satura pieejamības risinājumi tiek nodrošināti 17 televīzijas programmās. Salīdzinot 2022.gadu ar 2021. gadu – satura pieejamības pieaugums ir par 71%. Atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi audiovizuālos pakalpojumos pēc pieprasījuma ar pieejamības risinājumiem nodrošināja 10 000 satura vienības un 5000 stundas satura. No kopējā subtitrētā apjoma absolūti lielāko daļu nodrošina trīs nozares dalībnieki – VSIA “Latvijas Televīzija”, SIA “Helio Media” un SIA “MEDIASTRIMS” programmā “LRT+”.
- Lielā daļā programmu subtitri latviešu valodā tiek nodrošināti tikai saturam, kas sākotnēji izplatīts svešvalodā. Šādā veidā, lai arī tiek izvietots viens no satura pieejamības risinājumiem, netiek īstenots mērķis veicināt satura pieejamību, jo subtitri izvietoti nevis pieejamības veicināšanai, bet lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās prasības satura nodrošināšanai ar tulkojumu valsts valodā.
- Ja visās 17 programmās, kurās šobrīd tiek nodrošināti satura pieejamības risinājumi, tie tiktu nodrošināti vismaz pusei programmas satura, pieejamības apjoms, salīdzinot ar 2022.gadu, pieaugtu pat 5 (piecas) reizes. Taču turpinot īstenot pieejamības risinājumus tādā apjomā, kā tas šobrīd plānots elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesniegtajos rīcības plānos, būtisku pieaugumu iespējams sasniegt ne ātrāk kā pēc 20 (divdesmit) gadiem. Tādēļ satura pieejamības veicināšanai medijiem jāmeklē risinājumi arī ārpus finansiālā aspekta (valsts atbalsts), tostarp izskatot iespēju izmantot mākslīgā intelekta risinājumus.
- Vērtējot šobrīd ar subtitriem nodrošināto saturu, secināms, ka daļā raidījumu subtitri nodrošināti tā, ka tos iespējams viegli izlasīt un uztvert, piemēram, subtitri izvietoti ekrāna augšdaļā vai sānos, neaizsedzot citu ekrānā izvietoto tekstu, piemēram, cilvēku vārdu, uzvārdu, amatu u.tml. Tomēr daļā gadījumu subtitri pārklājas ar kādu citu ekrānā izvietotu tekstu, tādējādi veidojot situāciju, kurā nav salasāmi ne izvietotie subtitri, ne teksts, kas izvietots ekrānā. Interneta vidē izvietotajam saturam subtitriem visbiežāk ir nodrošināts melns fons, kas ļauj subtitrus labāk saskatīt un izlasīt.
Organizācijas, kas pārstāv personas ar īpašām vajadzībām
Latvijas Cilvēku ar īpašam vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO
- Satura pieejamība medijos ir kā rīks, lai iekļautu personas ar īpašām vajadzībām sabiedrībā. Jārunā par toleranci pret personām ar īpašām vajadzībām – iesaistot personas diskusijās un komentāru sniegšanā ne tikai par invaliditāti, pieejamības un piekļūstamības problēmām, bet iesaistot diskusijās par dažādiem jautājumiem, jo arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir viedoklis par politiskiem un sociālekonomiskiem procesiem valstī.
- Subtitri nav paredzēti tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet jebkuram, piemēram, jaunajām māmiņām, kas klusumā vēlas skatīties televīziju vai cilvēkiem, kas vēlas mācīties, tostarp valodu.
- Tāpat vienlaikus ir jādomā ne tikai par satura pieejamību, bet iekļaušanu un arī fizisku piekļūstamību.
Latvijas Nedzirdīgo savienība
- Satura pieejamības veicināšana ir aktuāla tēma jau 30 gadus, par šo tiek runāts regulāri, tomēr uzlabojumi ir lēni. VSIA “Latvijas Televīzija” atsevišķām satura vienībām nodrošina zīmju valodas tulkojumu, savukārt platformā “REplay” šis tulks ir pieejams palielinātā izmērā. Nedzirdīgajiem tiek piešķirti speciāli planšetdatori, kurus nodrošina valsts un kuros tiek nodrošināts surdotulkojums, tomēr jāsaprot, ka arī nedzirdīgas personas tāpat kā jebkurš cits mājās vēlas skatīties televizoru kopā ar citiem ģimenes locekļiem.
- Komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās surdotulkojums tiek nodrošināts ļoti mazā apjomā.
- Pozitīvi vērtējams, ka interneta vidē arvien vairāk saturam tiek nodrošināti satura pieejamības risinājumi.
- Tāpat pozitīvi vērtējams, ka sabiedriskais medijs izveidojis projektu “LSM Bērnistaba”, kurā tiek nodrošināts saturs bērniem ar surdotulkojumu. Uzsver, ka saturam bērnu auditorijai jābūt nodrošinātam ar surdotulkojumu, jo subtitrus bērni vēl nemāk lasīt – tā ir būtiska problēma un ir nepieciešams piesaistīt arī labu tulku, kas nodrošina kvalitatīvu tulkojumu, tostarp izmantojot arī ķermeņa valodu.
- Latvijas Nedzirdīgo savienība pozitīvi tiek vērtē programmu “8TV”, jo tajā salīdzinoši lielā apjomā tiek nodrošināti subtitri.
- Pozitīvi tik vērtētas iniciatīvas nodrošināt plašāku saturu ar pieejamības risinājumiem Pasaules Nedzirdīgo nedēļas ietvaros, tomēr tas lielākoties ir pasākums, kas tiek īstenots vienu reizi gadā un tādējādi nenodrošina pieejamību ilgtermiņā.
Latvijas Neredzīgo biedrība
- Biedrības pārstāvis norāda uz datiem, kas atspoguļo personu skaitu ar redzes invaliditāti un skaidri iezīmējas, ka no 30 gadu vecuma līkne strauji iet uz augšu. Latvijā ir ļoti daudz personas ar redzes traucējumiem, kuriem pilnvērtīgai satura uztveršanai būtu nepieciešami audio apraksti. Ir parādījušās dažas filmas ar audio aprakstiem, bet bieži šīs filmas pieejamas tikai internetā un televīzijas programmās netiek demonstrētas.
- Liela daļa personu ar redzes traucējumiem izvēlās informāciju iegūt no radio programmām, jo televīzijas programmās saturs netiek nodrošināts ar pieejamības risinājumiem.
- Salīdzinot ar kaimiņvalstīm situācija ir sliktāka, jo kaimiņvalstīs atsevišķas programmas tiek nodrošinātas ar speciāliem skaņas celiņiem, kā arī attīstītas īpašas mobilās lietotnes.
Vieglās valodas aģentūra
- Satura pieejamību ietekmē uztveres traucējumi, sarežģīti sagatavota informācija, dzirdes, redzes un citi traucējumi. Ir svarīgi saturiski pielāgojumi, lai informācija būtu labi saprotama un pieejama.
- Ļoti izteikts informācijas trūkums, jāapzinās, ka personas ar uztveres grūtībām un citiem traucējumiem brīžiem dzīvo informācijas vakuumā, jo gluži vienkārši informācija viņiem nav pieejama.
- Nav noteiktas kvalitātes prasības un ne vienmēr ziņas vieglajā valodā ir tiešām vieglā valodā. Ziņu sagatavošana ir sarežģīts process, ziņu sagatavošanā jāiesaista speciāli šim pienākumam paredzētas personas, pretējā gadījumā ziņu sagatavošana var būt nekvalitatīva vai nepilnīga.
- Vieglās ziņas būtu jāpublicē atsevišķi, bet tam ir nepietiekams finansējums.
- Šobrīd sabiedriskajā medijā aktuālo ziņu apkopojums dienā ir aptuveni astoņas ziņas, kas ir ļoti mazs un nesalīdzināms ar parastajām ziņām.
- Starptautiskā praksē ir daudz piemēri, kā tiek nodrošinātas ziņas vieglā valodā. Piemēram, tiek izvietoti speciāli interneta portāli, kuros tiek izvietots saturs vieglajā valodā un ko izmanto gan personas ar īpašām vajadzībām, gan arī imigrācijas politikas nodrošināšanai cilvēkiem, kas mācās valodu.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
- Satura pieejamības veicināšana ir būtiska un tas ir pašsaprotams mediju pienākums. Protams, to ietekmē finansiālais aspekts un cilvēku resurss.
- Vienlaikus ar apjomu, nepieciešams nodrošināt ar kvalitāti, tādējādi satura pieejamības apjomu ietekmē arī kvalitatīvu surdotulku trūkums.
- Prognozējams, ka satura pieejamības veicināšanai tiks novirzīts papildu finansējums, arī sabiedriskajam medijam tiks palielināts finansējums šim mērķim.
- LRA vadītājs Ingemārs Vekteris norāda biedrību pārstāvjiem, kas var būt kā kontaktpersona, lai izzinātu biedrību vajadzības un šo informāciju tālāk nodotu mediju pārstāvjiem.
Matthieu Parmentier , Francijas sabiedriskā medija pārstāvis un eksperts satura pieejamības veicināšanas jomā
- Francijas normatīvais regulējums jau no 2005.gada paredz elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu nodrošināt satura pieejamības risinājumus. Tiek nodrošināta gan fiziska piekļūstamība, gan satura pieejamība – tā jānodrošina katrā televīzijas programmā. Cilvēku ar īpašām vajadzībām skaits palielinās un arī vecāku cilvēku skaits pieaug – tāpēc normatīvajos aktos ir nostiprināts regulējums par slēgtajiem subtitriem, kas padara saturu pieejamu.
- Francijā ziņu saturam tiek nodrošināts surdotulkojums gan rīta, gan vakara ziņu izlaidumos.
- Tāpat Francijā tiek nodrošināti audio apraksti, un aptuvenie dati liecina, ka 4 (četri) miljoni Francijas iedzīvotāju ir atkarīgi no audio aprakstiem, lai izprastu saturu.
- Nacionālā līmeņa programmas tiek nodrošinātas ar subtitriem, surdotulkojumu un audio aprakstiem daudz vairāk kā reģionālās vai pārrobežu televīzijas programmas. Ar audio aprakstiem 1700h apjomā un ar subtitriem 100% apjomā ir nodrošinātas trīs nacionālā līmeņa televīzijas programmas. Savukārt 1 stundu dienā katrai nacionālajai programmai jānodrošina surdotulkojums ziņu saturam.
- Ja programmas auditorijas apjoms ir 2,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, tad televīzijas programmas saturam ir jābūt 100% subtitrētam un ir jānodrošina arī audio apraksti. Savukārt surdotulkojums ir jānodrošina tikai ziņām. Ja programmas auditorijas apjoms ir mazāks, tad šie gadījumi tiek vērtēti individuāli.
- 2024.gada Parīzes Olimpisko spēļu translācijām tiks nodrošināti subtitri un pirmo reizi tiks īstenoti audio apraksti reāllaikā, tādējādi nodrošinot vēl vienu papildu komentētāju un ievērojami lielāku satura pieejamību un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem un arī auditorijas daļai, kuriem ir redzes grūtības, tiks nodrošināta iespēja dzirdēt, kas notiek stadionā. Tāpat tiks nodrošināts arī surdotulkojums svarīgākajām uzrunām, atklāšanas ceremonijai u.tml.
- Ir izstrādāti subtitru standarti, kuros noteikti to izvietošanas principi. Piemēram, subtitru krāsa tiek mainīta, ņemot vērā, kas notiek raidījumā vai filmā. Piemēram, ja tiek atspoguļots teksts, ko runātājs domā, tad subtitru krāsa ir dzeltena, ja runātājs čukst, tad teksts tiek izvietots iekavās. Ja runātāji ir vairāki, katra runātāja teksts tiek izvietots tajā ekrāna pusē, kurā atrodas runātājs, bet ja vairākas personas vienu un to pašu tekstu saka vienlaikus, teksts tiek izvietots ar visiem lielajiem burtiem.
- Izvietojot subtitrus atbilstoši standartos noteiktajam, tiek nodrošināta iespēja, ka personas iespējami skaidri un pilnvērtīgi var izprast raidījuma saturu. Šie standarti ir vienoti gan sabiedriskā medija televīzijas programmās, gan komerciālajās televīzijas programmās.
- Lai arī pieaug auditorijas skaits radio programmām, attiecībā uz satura pieejamības risinājumu nodrošināšanu radio programmās normatīvā regulējuma Francijā šobrīd nav.
- Francijā satura pieejamības risinājumu veidošanai tiek izmantots arī mākslīgais intelekts, bet tas tiek pārbaudīts un labots, tādējādi lielākoties mākslīgā intelekta risinājumi tiek izmantoti subtitrējot raidījumu atkārtojumus un iepriekš ierakstītu saturu.
- Francijas mediju vidē satura pieejamību uztver arī kā iespēju piesaistīt papildu auditoriju, jo, nodrošinot subtitrus, programma kļūst daudz pievilcīgāka ne tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet kopumā dažādām sabiedrības grupām.