Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) pakalpojumu – audiovizuālo jeb video pakalpojumu pēc pieprasījuma (PPP) – 2024. gadā vispār izmantoja 38% Latvijas iedzīvotāju, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru SIA “Latvijas Fakti” veiktais pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem”.
Jauniešu vidū PPP iecienītāks – to izmantoja 61% un ikdienā tas kļuvis populārāks informācijas resurss kā televīzijas programmas, bet kopumā ir ceturtais visvairāk izmantotas aiz sociālajiem medijiem, interneta ziņu portāliem un audio straumēšanas pakalpojumiem.
Tas liecina, ka ilgtermiņā palielināsies PPP nozīme informatīvajā telpā kopumā.
PPP saturs pieejams daudzās dažādās platformas, taču pētījums liecina, ka no tiem, kas izmanto video pakalpojumus pēc pieprasījuma, lielākoties saturu ikdienā skatās televizorā. Savukārt jaunieši priekšroku dod viedtālrunim. Pakalpojums lielākoties tiek izmantots latviešu valodā. Strauji pieaug arī angļu valodas izmantošana, sevišķi jauniešu vidū.
Tāpat kā iepriekš, arī 2024. gadā pētījums liecina, ka lielākā daļa sabiedrības patērēja abonēšanas pakalpojumus pēc pieprasījuma (starptautiski zināms kā subscription video on demand jeb SVOD), kas parasti nozīmē iespēju ik mēnesi veikt samaksu pakalpojuma sniedzējam, lai bez reklāmām piekļūtu raidījumu (filmu) katalogam.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska, kas atbild par PPP jomas uzraudzību, norāda, ka šoreiz pētījumā tika atsevišķi noskaidroti populārākie pakalpojuma sniedzēji maksas un bezmaksas pakalpojumu vidū (tradicionāli saturs pieejams ar vai bez komercreklāmām), jo atšķiras ne vien to piedāvātais saturs, bet arī pieejas veidi un līdz ar to - auditorija.
2024. gadā no maksas pakalpojumiem 20% sabiedrības izvēlējās Igaunijā reģistrēto platformu GO3, kam ar 17% seko Nīderlandē reģistrētais Netflix. 9% sabiedrības Latvijā pērn skatījās HBO piedāvāto saturu, un 8% izmantoja Tet TV+ pakalpojumu pēc pieprasījuma.
Savukārt jauniešu vidū gan dominē Netflix (42%), kam seko GO3 ar 40% un HBO ar 20%.
No bezmaksas PPP sniedzējiem Latvijā 2024.gadā visvairāk informācijas iegūšanai tika izmantots sabiedriskā medija pakalpojums REplay – 7%, kam ar 5% seko Delfi TV un ar 4% - TV3Play.
Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji daļu satura, ko sākotnēji iespējams noskatīties bez maksas, pēc noteikta laika nosaka kā saturu, kas pieejams par maksu.
Pētījums liecina, ka no tiem, kas izmanto konkrēto mediju pakalpojumus, ikdienā visbiežāk skatās Tet TV+ nodrošināto saturu – katru vai gandrīz katru dienu šajā medijā sniegto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma patērē 51% lietotāju, kā arī LMT Viedtelevīziju, kuru ikdienā izmanto 49% šī pakalpojuma saņēmēji. Delfi TV ik dienu izmanto 38% šī pakalpojuma lietotāji, savukārt no Go3 klientiem pakalpojumu ikdienā izmanto 34%, bet Netflix – 29% klientu.
“Dati liecina, ka video pakalpojumos pēc pieprasījuma absolūti lielāko daļu sabiedrības interesē izklaide, sevišķi jauniešu vidū. Taču vienlaikus šo pakalpojumu izmantotājiem ir samērā liela interese arī par vispārīgām ziņām, sportu un citu informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu saturu,” piebilda I. Kalderauska.
2025. gada sākumā 29 EPL bija paziņojuši NEPLP par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu. Vērtējot pēc primārā pamata pieejas veida pakalpojumam, Latvijā reģistrēti pieci abonēšanas PPP un 24 pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā raidījumus skatīties par brīvu vai apmaiņā pret reklāmas skatīšanos pakalpojumā (free and/or advertising-based video-on-demand FVOD/AVOD).
Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE (http://mavise.obs.coe.int/) pieejamā informācija liecina, ka Latviju kā savu vienu no mērķauditorijām noteikuši vairāk nekā 15 starptautiski pakalpojuma sniedzēji no deviņām valstīm, tostarp Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Lietuvas, Spānijas, Lielbritānijas, Francijas.
Plašāk ar pētījumu var iepazīties NEPLP mājas lapā, pieejams: https://www.neplp.lv/lv/petijumi.
Papildu informācijai: neplp@neplp.lv