Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 8.punktu “elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu”.
Plašāku informāciju par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma identificēšanu ir iespējams iegūt, iepazīstoties ar NEPLP Instrukciju audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma identificēšanai.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.panta pirmo daļu: “Lai sniegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz paziņojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei”.
Pēc paziņojuma saņemšanas un izvērtēšanas, NEPLP pieņem lēmumu par pakalpojuma sniedzēja sniegtā PPP iekļaušanu vai neiekļaušanu Audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma reģistrā.
Iesniedzot paziņojumu par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, jāpievieno šādi dokumenti:
- aizpildīta paziņojuma 3.pielikuma veidlapa “Paziņojums par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu (darbības pamatnosacījumi)”
- “Paziņojuma par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu nepublicējamā daļa”;
- aizpildīta pielikuma Nr.4 veidlapa “Apliecinājums par patieso labuma guvēju”.
Par jebkurām izmaiņām darbības pamatnosacījumos pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā informē NEPLP, iesniedzot informāciju par veiktajām izmaiņām, tai pievienojot aktualizētu veidlapu “Paziņojums par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu (darbības pamatnosacījumi)”.
Par paziņojuma iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā.
Aktualizējot informāciju Audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma reģistrā, valsts nodeva nav jāmaksā.
Piecu darba dienu laikā pēc NEPLP lēmuma pieņemšanas.
Audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma katalogs ir pēc noteikta principa (piemēram, pēc tematikas, žanriem, izcelsmes valsts) sistematizēts un iekārtots (piemēram, raidījumu, tostarp seriālu, filmu u.tml.) saraksts jeb kopums.
Raidījums (audiovizuāls raidījums) – kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, tādējādi ietverot arī mēmās filmas, bet neaptverot skaņas pārraidi vai radio pakalpojumus, kas neatkarīgi no tā garuma veido atsevišķu vienību katalogā, kuru izveidojis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, tostarp informatīvi analītisks saturs, ziņas, izglītojošs, izklaides, kultūras saturs, pilnmetrāžas filmas, videoklipi, sporta pasākumi, situāciju komēdijas, dokumentālās filmas, bērnu raidījumi un oriģināllugas, tiešraižu ieraksts u.c. un kura forma un saturs ir pielīdzināmi televīzijas raidījumu formai un saturam.
Par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma var tikt uzskatīti arī tādi audiovizuālie pakalpojumi, kuru sniegšanai nav izveidota atsevišķa pakalpojuma vietne/platforma, bet raidījumu izplatīšanai tiek izmantota video koplietošanas platforma, kuras ietvaros tiek izveidots katalogs un kurā tiek izvietoti raidījumi.
Audiovizuālus pakalpojumus (nodrošinot raidījumus), saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 57. pantā definēto, parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz to neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti. Pakalpojums ietver jebkuru saimnieciskās darbības veidu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumus. Par saimniecisko darbību uzskata ikvienu darbību, kas mērķēta uz darbu veikšanu, preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu par samaksu. Veicot saimniecisko darbību, var tikt gūti ieņēmumi no komercdarbības, tajā skaitā preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, dotācijām, sponsorējumiem, abonentu maksājumiem, dāvinājumiem u.tml., turklāt par saimnieciska rakstura darbībām liecina arī tas, ka, lai nodrošinātu audiovizuālā pakalpojuma darbību, pakalpojuma sniedzējam veidojas izdevumi, piemēram, interneta vietnes uzturēšana, algas raidījumu veidotājiem, izdevumi par tehniskajiem pakalpojumiem u.tml. Ņemot vērā minēto, secināms, ka audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir tāds sniegts pakalpojums, kura darbība saistīta ar ekonomisko un/vai saimniecisko darbību to visplašākajā nozīmē, turklāt par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības tiek uzskatīti arī dāvinājumi un/vai ziedojumi. Var tikt konstatēta situācija, kurā ieņēmumi gūti netiek (piemēram, uzņēmējdarbības sākumposmā), taču nav izslēdzama ienākumu gūšanas iespēja nākotnē.
Par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma uzskatāms arī tāds pakalpojums, kurā izvietotais audiovizuālais raidījums ir papildināts ar tekstuālu informāciju un konstatējams, ka pastāv saikne starp pakalpojuma sniegšanas pamata mērķi – audiovizuālu raidījumu nodrošināšanu – un tekstuāla apraksta pievienošanu tiem. Par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma nav uzskatāmi tādi pakalpojumi, kuros jebkura veida audiovizuāla satura klātbūtne ir nejauša un nav saistīta ar pakalpojuma sniegšanas galveno mērķi (piemēram, tīmekļa vietnes, kurās audiovizuāli elementi atrodas vienīgi kā papildinoši elementi, piemēram, animēti grafiskie elementi, īsa reklāma vai informācija saistībā ar produktu vai pakalpojumu u.tml.) Par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma nav uzskatāmas interneta vietnē izvietoto žurnālu un laikrakstu elektroniskās versijas, kurām ir autonoms raksturs.